Ikviens mūsdienu students vai skolnieks nevar savu dzīvi iedomāties bez dažādām mācību grāmatām, tajā skaitā arī visiem zināmajām enciklopēdijām. Enciklopēdija (latīņu: encyclopaedia, kas cēlies no sengrieķu vārda ἐγκύκλιος παιδεία — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; κύκλος — ‘aplis’, παιδεία — ‘apmācīšana’) ir zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu (piemēram, medicīnas enciklopēdija) vai vairākām nozarēm un kur materiāls parasti izkārtots tematiski vai alfabētiski.

Mūsdienās ļoti populāras kļūst interneta enciklopēdijas, piemēram, enciklopēdija „Latvijas Daba”, Reliģiju enciklopēdija, Vikipēdija u.c. Vikipēdija ir viena no populārākajām un atzītākajām uzziņu vietnēm visā globālajā tīmeklī u.c. Raksti šajā enciklopēdijā ikvienam ir pieejami bez maksas, tā kā tev pat nebūs vajadzības doties uz kādu no kazino, lai laimētu naudu kāda Vikipēdijas raksta izlasīšanai. Vienīgi ir jāpiebilst, ka raksti Vikipēdijā mēdz būt arī nepatiesi, un tie var saturēt nekorektu informāciju.

Enciklopēdijas pirmsākumi ir ļoti seni – tie meklējami pat pirms mūsu ēras. Enciklopēdijas izcelsmi saista ar sengrieķu sofistu Hipiju, kurš pūlējās savas zināšanas sistemātiski apkopot un tās mācīt citiem. Hipijs visas zināšanas, kas nepieciešamas cilvēkam, apzīmēja ar vārdu „enciklopēdija”.

Par pirmo antīko enciklopēdiju tiek uzskatīta Katona Vecākā (234–149 p.m.ē.; labs orators ar veiksmīgu politisko karjeru) pamācības dēlam, kuras tika ietvertas vairākos sējumos, pārskatāmā un tīkamā veidā sakārtojot zināšanas par tiesību, medicīnas, retorikas, lauksaimniecības un militārajiem jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka kādreiz zinātnes attīstība notika pārsvarā tikai Baznīcas vidē, tad daudzi enciklopēdiju autori bija mūki. Enciklopēdiju raksti un zināšanas galvenokārt tika izmantoti sabiedrības izglītošanai, tās cenšoties ietvert sprediķos.

Enciklopēdiju attīstībā jauns posms radās līdz ar humānisma intelektuālo kustību, kas milzīgu uzmanību pievērsa antīkās kultūras pētīšanai.

Mūsdienu enciklopēdijas pirmsākumi meklējami 18. gadsimta otrajā pusē pēc karaļa Luija XV ieceres un rīkojuma. Tika izdota vispārēja satura enciklopēdija “Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu sistemātiska vārdnīca“, kuras redaktors bija Denī Didro, un līdz 1759. gadam kopā ar Žanu Leronu Dalambēru šo enciklopēdiju rediģējis. Šajā enciklopēdijā ir 17 sējumu raksti, 11 sējumi ar ilustrācijām, 18 000 lapu ar tekstu un 75 000 ierakstu.

Ievērojamu izaugsmi enciklopēdijas pieredzēja 19. gadsimtā. Enciklopēdiju izdošana vairākās zemēs (Francijā, Anglijā, Vācijā u.c.) kļuva par salīdzinoši ienesīgu grāmatniecības nozari.

Pirmās enciklopēdijas latviešu valodā sāka izdot valodnieks J. Dravnieks, kas notika Jelgavā. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ enciklopēdiju izdošana apstājās.

Sadarbībā ar Tērbatas latviešu studentiem bija iecerēts izdot enciklopēdiju “Latvju tauta” atsevišķu brošūru veidā kā “Enciklopēdisku rakstu virkne” – iznāca tikai dažas burtnīcas. Nedaudz vēlāk tika sagatavota “Konversācijas vārdnīca” četros sējumos (1906–1921), ko izdeva Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, vēlāk arī Derīgu grāmatu nodaļa.

Laika posmā starp Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu tika izdotas arī dažas nozaru enciklopēdijas: lauksaimniecības enciklopēdija 3 sējumos “Lauksaimnieka padomnieks” (1927–1928), “Lauksaimniecības leksikons” trīs sējumos (1937–1939), “Veselības leksikons” divos sējumos (1931) u.c.

Pati pirmā lielākā LPSR laikā izdotā enciklopēdija bija “Lauksaimniecības enciklopēdija” četros sējumos, kas tika izdota laika posmā no 1962. gada līdz 1971. gadam.

Vēl joprojām nopietnākais enciklopēdiskais izdevums latviešu valodā ir “Latvijas padomju enciklopēdija“, kas izdota 10 sējumos ar diviem papildsējumiem laika posmā no 1981. līdz 1988. gadam. Šajā enciklopēdijā ir ap 60 000 šķirkļu, 20 000 krāsainu un melnbaltu ilustrāciju un vairāk nekā 600 karšu.