Domājams, ka neviens mūsdienu jaunietis savu dzīvi nevar iedomāties bez Vikipēdijas (angļu: Wikipedia), kas ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu. Vikipēdijas ikdienas darbību nodrošina ASV bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation (WMF). Šīs organizācijas galvenā mītne atrodas Kalifornijā, Sanfrancisko, un tā tika dibināta 2003. gadā, pateicoties uzņēmējam Džimijam Veilsam.

Vikipēdija ir viena no populārākajām un atzītākajām uzziņu vietnēm visā globālajā tīmeklī.

Vārds „vikipēdija” ir cēlies no 2 vārdiem – „viki” (wiki) un „enciklopēdija”.

Vikipēdijas pirmsākumi meklējami šī gadsimta sākumā, konkrētāk, tā tika palaista darbībā 2001. gada 15. janvārī. Par tās dibinātājiem uzskata Leriju Sendžeru un iepriekš minēto Džimiju Veilsu. Vikipēdija bija turpinājums projektam „Nupedia” – tur tika rakstīti raksti angļu valodā, pēc tam tos pārbaudīja (caurskatīja) eksperti un tikai tad tos publicēja internetā. Nupedia tika izveidota 2000. gada 9. martā.

Svarīgi ir pieminēt to, ka visus Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki, tāpēc arī jebkuru no rakstiem (izņemot aizsargātos rakstus) var rediģēt pilnīgi ikviens, kam ir nodrošināta pieeja šai enciklopēdijai – Vikipēdijai, toties kritiķi uzskata, ka tas nav pareizi, jo rakstus var labot tādi cilvēki, kuriem nav zināšanas konkrētajā jomā, tādā veidot sniedzot nepatiesu un nekorektu informāciju. Nozīmīgi ir arī tas, ka tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā, t.i., par vienu tēmu ir daudz un dažādi labi raksti, toties par citu ir tikai kāds neliels, īss raksts.

Ja vēlies ievietot kādu savu rakstu Vikipēdijā un ja tu domā, ka tev par iesniegto rakstu tiks dota atlīdzība, tad tu kļūdies, jo visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības – Vikipēdijas dalībnieki visu to dara brīvprātīgi. Ja vēlies nopelnīt, tad varbūt ir vērts doties uz kādu totalizatoru.

Ja tu Vikipēdijā darbosies ilgāku laiku un sniegsi devumu tās attīstībā, tev tiks dota iespēja kļūt par enciklopēdijas administratoru. Administratora galvenie pienākumi ir uzturēt Vikipēdiju un novērst vandālismu. Svarīgi ir piebilst, ka Vikipēdijas administratoriem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas un labošanas ziņā, salīdzinot ar pārējiem dalībniekiem. Toties pastāv arī risks, ka kāds no administratoriem varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem.

Pieminot vandālismu, gribēju teikt to, ka Vikipēdijas dalībnieki veic lapu saturu dzēšanu vai bojāšanu. Tas tiek darīts tāpēc, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Ar bojāšanu var saprast lamuvārdu vai nesakarīgu tekstu (simbolu) sakopojumu ievietošanu tekstā, skaitļu, dzimšanas datu pārlabošanu un citas tamlīdzīgas darbības. Visbiežāk šie vandālisti ir anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu. Ir arī tādi gadījumi, kuros dalībnieks piereģistrējas, toties lielākā daļa no viņa darbībām ir vandālisms.

Runājot vēl par Vikipēdijas negatīvajām pusēm, noteikti jāpiemin arī tās nesaskaņotība.

Vikipēdija ir domāti dažādām vecuma grupām un profesijām – gan skolniekiem, gan studentiem, gan pieredzējušiem zinātniekiem u.c.

Vikipēdijā ir apkopoti ļoti daudz rakstu (apmēram 40 miljoni). No tiem visvairāk ir angļu valodā, bet neatpaliek arī franču, vācu, itāļu, nīderlandiešu un krievu valodas Vikipēdijas versijā. Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gada jūnijā. Raksti ir pieejami par visdažādākajām tēmām, piemēram, restorāniem, sporta veidiem, dažādiem mūzikas stiliem, horoskopiem, filmām, ēnu ekonomiku u.c. visdažādākajām un neiedomājamām tēmām.

Vikipēdijai (precīzāk, tās papildinātājiem) ir veltīts piemineklis, kurš atrodas Polijā. Piemineklis ir pavisam jauns – tas tika atklāts 2014. gada 22. oktobrī, un izmaksāja apmēram 12 tūkstošus eiro. Statuja ir 170 cm augsta, un tajā ir attēlotas četras personas, kuras tur augšā rokās paceltu globusu, kas tika veidots kā Vikipēdijas logo.