Attēlu un citu failu augšupielāde Vikipēdijā

Attēli, video, audio un citi faili palīdz cilvēkam daudz labāk iepazīt dažādas lietas, tās daudz labāk izprast un izzināt. Lai Vikipēdijas raksti būtu vieglāk un arī patīkamāk uztverami cilvēkam, tad arī šeit jebkurā rakstā var pievienot dažādas fotogrāfijas un citus failus, piemēram, video, audio. Visi šie augšupielādētie faili palīdz veidot rakstu pilnīgāku un palīdz daudz labāk cilvēkam uztvert informāciju.

Kā augšupielādēt attēlu, video vai audio failu?

Failu augšupielāde Vikipēdijā ir pavisam vienkārša – lapas izvēlnē, kas atrodas kreisajā pusē, ir jāizvēlas „Augšupielādēt failu”. Pēc tam savā datorā atrodi attiecīgo failu un to ielādē. Ir ļoti vēlams norādīt attēla izcelsmi.

Jāpiebilst, ka failus Vikipēdijā var augšupielādēt tikai tie dalībnieki, kuri ir sarakstā – „automātiski apstiprinātie dalībnieki”. Ja kādam rodas jautājums, kā var nokļūt šajā grupā, tad atbilde ir pavisam vienkārša – tajā nokļūst pilnīgi ikviens četras dienas pēc reģistrēšanās Vikipēdijā.

Ko darīt, ja attēls atrodas Vikikrātuvē?

Ja attēls atrodas Vikikrātuvē, tad tas nav jāaugšupielādē un to var izmantot jebkuras valodas Vikipēdijā (tajā skaitā arī latviešu).

Ja vēlies noskaidrot, vai attēls atrodas Vikikrātuvē, tad to var noskaidrot attēla apraksta lapā (to var atvērt, uzklikšķinot uz konkrētā attēla). Šajā vietnē visi pieejamie attēli ir brīvi pieejami un izmantojami, un tos var izmantot arī, veidojot rakstus mūsu – latviešu – Vikipēdijā. Attēlus pievienot no Vikikrātuves ir daudz vieglāk nekā veikt augšupielādi no sava datora.

Kā var ievietot attēlu kādā Vikipēdijas rakstā?

Lai tu varētu ievietot attēlu kādā Vikipēdijas rakstā, tad tev ir jānospiež 6. poga pogu rindā, kuru var redzēt tad, ja tu izmaini kādu lapu. Tev parādīsies, piemēram, [[Attēls:Koks.jpg]] – starp kvadrātiekavām tev ir jāieraksta tā attēla nosaukums, kurš ir parādījies pēc faila augšupielādes.

Kā var mainīt augšupielādējamā attēla lielumu?

Ja vēlies izmainīt augšupielādējamā attēla lielumu (vēlies to samazināt vai palielināt), tad pēc attēla nosaukuma pirms otrajām kvadrātiekavām raksti |thumb|450px. No pikseļu (px) lieluma mainīsies attēla lielums. Pikselis ir attēla vismazākais elements.

Kā var pievienot attēlam parakstu?

Lai pievienotu attēlam parakstu, tad pirms otrajām kvadrātiekavām raksti „|” un vēlamo parakstu.

Kādi ir ieteicamie (vēlamie) failu formāti?

GIF vai PNG – zīmējumam, kā arī ikonām

JPEG, JPG – fotogrāfijām

OGG – skaņas failiem

SVG – vektorgrafikas attēliem

Autortiesības

Kā jau uz visiem failiem (literāriem darbiem, muzikāliem darbiem, skaņas failiem, mākslas darbiem, zinātniskajiem darbiem u.c. failiem), arī uz attēliem attiecas autortiesības. Iesakām attēlus ņemt no citu valodu Vikipēdijām, jo pārsvarā tur autortiesību statuss ir jau norādīts. Tas nesagādās tev problēmas un lielā mērā atvieglos tavu darbu.

Vai ir iespējams apskatīt kādu attēla ievietošanas piemēru?

[[Attēls:kpl.jpeg|thumb|left|350px|Attēla paskaidrojums]] – attēla ievietošanas piemērs, kur:

Attēls:kpl.jpeg – tā vietā ir jāievieto nepieciešamā attēla nosaukums. Šis nosaukums parādīsies lapas augšējā daļā, kad tiks atvērts pats attēls.

thumb – ar šī rīka palīdzību tavs attēls tiks ievietots rāmī.

left – parāda, ka attēls tiek novietots lapas kreisajā pusē. Vārdu „left” var arī nenorādīt, bet tādā gadījumā attēls pats automātiski novietosies lapas labajā pusē.

350px – attēla lielums (katrs pikselis ir oriģinālā attēla iztvērums).

Attēla paskaidrojums – īss attēla apraksts, kas var saturēt jebkādu īsu tekstu (paskaidro, kas redzams bildē), piemēram, SPA viesnīca „Pegasa pils”; latviešu vokālā grupa „Cosmos”, telekartes mūsdienās un toreiz utt.

Kā uzsākt darbu mūsdienās tik ļoti populārajā enciklopēdijā jeb Vikipēdijā?

Pilnīgi ikviens no mums var sniegt savu ieguldījumu Vikipēdijas attīstībā un atrast sev šeit visu vajadzīgo informāciju, toties daudziem uzreiz varbūt rodas neskaidri un neskaitāmi jautājumi – kā to lai izdara? Kādas zināšanas un iemaņas man ir nepieciešamas? Lai tev nerastos šādi jautājumi, turpmākajā rakstā tiks aprakstīta visa svarīgākā un nepieciešamā informācija, kas palīdzēs tev izprast to, kā atrast sev vajadzīgo informāciju un kā sniegt savu ieguldījumu Vikipēdijas attīstībā.

Kā veikt rakstu meklēšanu Vikipēdijā?

Rakstu meklēšana Vikipēdijā ir pavisam vienkārša – lapas augšā ir lodziņš „meklēt”, kurā vari ierakstīt sev vajadzīgo jēdzienu (piemēram, zīdītāji). Ja tāds raksts eksistēs, tad attiecīgais raksts tiks atvērts, toties, ja raksts neeksistēs, tiks parādīts saraksts ar rakstiem, kuros ir atrodams tavs meklētais jēdziens.

Ir iespējams atvērt arī visu rakstu alfabētisko rādītāju.

Kur var atrast norādījumus par Vikipēdijas satura izmainīšanu, tradīciju, politiku, kopienu utt.?

Noteikti ikvienam Vikipēdijas lietotājam ir jāzina, ka ikkatrā Vikipēdijas lapā ir atrodami dažādi norādījumi par Vikipēdijas satura izmainīšanu, par Vikipēdijas tradīciju, Vikipēdijas politiku un arī tās kopienu.

Kā atrast plašāku informāciju par konkrētu (sev vēlamu) tēmu?

Ja tev ir vajadzīga plašāka informācija par kādu tēmu, tad pilnīgi visos Vikipēdijas pamācības rakstos var atrast citas saites uz Vikipēdijas lapām, kurās tu varēsi atrast plašāku informāciju par noteiktām tēmām. Jāpiemin, ka tev šīs saites nav obligāti jāatver un ka tās vari atvērt jaunā logā, lai nepazaudētu jau esošo informāciju.

Vai reģistrēšanās Vikipēdijā ir obligāta? Kāpēc svarīgi ir reģistrēties?

Reģistrēšanās Vikipēdijā nav obligāta, toties ir vairāki iemesli, kuru dēļ ikvienam ir ieteicams reģistrēties. Kā vienu no tiem var minēt to, ka tev tiks dotas vairākas lapu rediģēšanas papildu iespējas – tu varēsi pārvietot, kā arī pārdēvēt lapas, augšupielādēt failus (to nevar izdarīt nereģistrētie dalībnieki), izveidot uzraugāmo lapu sarakstu, kas pavisam ērti un viegli tev ļaus sekot izmaiņām tādās lapās, par kurām tev ir liela interese.

Kā galvenais iemesls, kāpēc iesaka reģistrēties Vikipēdijā, ir tas, ka tikai dalībnieki, kuri reģistrējušies Vikipēdijā, var kļūt par Vikipēdijas administratoriem. Administratora galvenie pienākumi ir uzturēt Vikipēdiju un arī novērst tajā notiekošo vandālismu. Vikipēdijas administratoriem nav priekšrocību rakstu izveidošanas un labošanas ziņā, salīdzinot ar citiem tās dalībniekiem.

Noteikti jāpiemin arī tas, ka nereģistrētos dalībniekus var pavisam viegli identificēt (gluži tikpat viegli kā aizņemties  aizdevumus internetā) pēc datora IP adreses, ja lietotājs pievieno kādu informāciju un raksta komentārus. Reģistrētie dalībnieki var paslēpt savu IP adresi, tādā veidā palielinot savu privātumu.

Ar nereģistrētajiem dalībniekiem ir grūti arī sazināties, salīdzinot ar reģistrētiem dalībniekiem.

Kā augšupielādēt failus Vikipēdijā?

Visus failus Vikipēdijā var izmantot tieši, ja tie atrodas Wikimedia commons, toties ja konkrētos failus tu nevari augšupielādēt uz Wikimedia commons, tad tev tie ir jāaugšupielādē latviešu valodas Vikipēdijā. Lapas kreisajā pusē tu varēsi atrast saiti „Augšupielādēt failu”.

Kā pārvietot Vikipēdijas lapas?

Lielam vairumam Vikipēdijas lapu ir saite „pārvietot”, kas atrodas lapas augšējā labajā stūrī (pa labi no saites „hronoloģija”). Tas tiek lietots, lai tu varētu pārsaukt lapu. Laikā, kad notiek lapu pārvietošana, tiek pārvietotas arī pilnīgi visas lapas iepriekšējās versijas.

Atceries, ka pārvietot var tikai tad, ja lapa ar tavu izveidoto nosaukumu nepastāv jeb neeksistē.

Patiesībā lapu var pārvietot arī tādā gadījumā, ja tu nokopē tās saturu un iekopē to visu lapā ar savu izveidoto nosaukumu, tomēr jāatzīst, ka šādas darbības pilnībā nav ieteicamas, jo tas sajauc visu lapu hronoloģiju un tās izsekojamību, kā arī var radīt citas liekas un sarežģītas problēmas (licencēšanas problēmas utt.).

Enciklopēdija

Ikviens mūsdienu students vai skolnieks nevar savu dzīvi iedomāties bez dažādām mācību grāmatām, tajā skaitā arī visiem zināmajām enciklopēdijām. Enciklopēdija (latīņu: encyclopaedia, kas cēlies no sengrieķu vārda ἐγκύκλιος παιδεία — ‘apmācīšanā pilnā aplī’; κύκλος — ‘aplis’, παιδεία — ‘apmācīšana’) ir zinātnisks izdevums, kas sniedz ziņas par vienu (piemēram, medicīnas enciklopēdija) vai vairākām nozarēm un kur materiāls parasti izkārtots tematiski vai alfabētiski.

Mūsdienās ļoti populāras kļūst interneta enciklopēdijas, piemēram, enciklopēdija „Latvijas Daba”, Reliģiju enciklopēdija, Vikipēdija u.c. Vikipēdija ir viena no populārākajām un atzītākajām uzziņu vietnēm visā globālajā tīmeklī u.c. Raksti šajā enciklopēdijā ikvienam ir pieejami bez maksas, tā kā tev pat nebūs vajadzības doties uz kādu no kazino, lai laimētu naudu kāda Vikipēdijas raksta izlasīšanai. Vienīgi ir jāpiebilst, ka raksti Vikipēdijā mēdz būt arī nepatiesi, un tie var saturēt nekorektu informāciju.

Enciklopēdijas pirmsākumi ir ļoti seni – tie meklējami pat pirms mūsu ēras. Enciklopēdijas izcelsmi saista ar sengrieķu sofistu Hipiju, kurš pūlējās savas zināšanas sistemātiski apkopot un tās mācīt citiem. Hipijs visas zināšanas, kas nepieciešamas cilvēkam, apzīmēja ar vārdu „enciklopēdija”.

Par pirmo antīko enciklopēdiju tiek uzskatīta Katona Vecākā (234–149 p.m.ē.; labs orators ar veiksmīgu politisko karjeru) pamācības dēlam, kuras tika ietvertas vairākos sējumos, pārskatāmā un tīkamā veidā sakārtojot zināšanas par tiesību, medicīnas, retorikas, lauksaimniecības un militārajiem jautājumiem.

Ņemot vērā to, ka kādreiz zinātnes attīstība notika pārsvarā tikai Baznīcas vidē, tad daudzi enciklopēdiju autori bija mūki. Enciklopēdiju raksti un zināšanas galvenokārt tika izmantoti sabiedrības izglītošanai, tās cenšoties ietvert sprediķos.

Enciklopēdiju attīstībā jauns posms radās līdz ar humānisma intelektuālo kustību, kas milzīgu uzmanību pievērsa antīkās kultūras pētīšanai.

Mūsdienu enciklopēdijas pirmsākumi meklējami 18. gadsimta otrajā pusē pēc karaļa Luija XV ieceres un rīkojuma. Tika izdota vispārēja satura enciklopēdija “Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu sistemātiska vārdnīca“, kuras redaktors bija Denī Didro, un līdz 1759. gadam kopā ar Žanu Leronu Dalambēru šo enciklopēdiju rediģējis. Šajā enciklopēdijā ir 17 sējumu raksti, 11 sējumi ar ilustrācijām, 18 000 lapu ar tekstu un 75 000 ierakstu.

Ievērojamu izaugsmi enciklopēdijas pieredzēja 19. gadsimtā. Enciklopēdiju izdošana vairākās zemēs (Francijā, Anglijā, Vācijā u.c.) kļuva par salīdzinoši ienesīgu grāmatniecības nozari.

Pirmās enciklopēdijas latviešu valodā sāka izdot valodnieks J. Dravnieks, kas notika Jelgavā. Diemžēl līdzekļu trūkuma dēļ enciklopēdiju izdošana apstājās.

Sadarbībā ar Tērbatas latviešu studentiem bija iecerēts izdot enciklopēdiju “Latvju tauta” atsevišķu brošūru veidā kā “Enciklopēdisku rakstu virkne” – iznāca tikai dažas burtnīcas. Nedaudz vēlāk tika sagatavota “Konversācijas vārdnīca” četros sējumos (1906–1921), ko izdeva Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija, vēlāk arī Derīgu grāmatu nodaļa.

Laika posmā starp Pirmo pasaules karu un Otro pasaules karu tika izdotas arī dažas nozaru enciklopēdijas: lauksaimniecības enciklopēdija 3 sējumos “Lauksaimnieka padomnieks” (1927–1928), “Lauksaimniecības leksikons” trīs sējumos (1937–1939), “Veselības leksikons” divos sējumos (1931) u.c.

Pati pirmā lielākā LPSR laikā izdotā enciklopēdija bija “Lauksaimniecības enciklopēdija” četros sējumos, kas tika izdota laika posmā no 1962. gada līdz 1971. gadam.

Vēl joprojām nopietnākais enciklopēdiskais izdevums latviešu valodā ir “Latvijas padomju enciklopēdija“, kas izdota 10 sējumos ar diviem papildsējumiem laika posmā no 1981. līdz 1988. gadam. Šajā enciklopēdijā ir ap 60 000 šķirkļu, 20 000 krāsainu un melnbaltu ilustrāciju un vairāk nekā 600 karšu.

Vikipēdija – populārākā enciklopēdija visā pasaulē

Domājams, ka neviens mūsdienu jaunietis savu dzīvi nevar iedomāties bez Vikipēdijas (angļu: Wikipedia), kas ir brīva, daudzvalodu enciklopēdija ar bezmaksas saturu. Vikipēdijas ikdienas darbību nodrošina ASV bezpeļņas organizācija Wikimedia Foundation (WMF). Šīs organizācijas galvenā mītne atrodas Kalifornijā, Sanfrancisko, un tā tika dibināta 2003. gadā, pateicoties uzņēmējam Džimijam Veilsam.

Vikipēdija ir viena no populārākajām un atzītākajām uzziņu vietnēm visā globālajā tīmeklī.

Vārds „vikipēdija” ir cēlies no 2 vārdiem – „viki” (wiki) un „enciklopēdija”.

Vikipēdijas pirmsākumi meklējami šī gadsimta sākumā, konkrētāk, tā tika palaista darbībā 2001. gada 15. janvārī. Par tās dibinātājiem uzskata Leriju Sendžeru un iepriekš minēto Džimiju Veilsu. Vikipēdija bija turpinājums projektam „Nupedia” – tur tika rakstīti raksti angļu valodā, pēc tam tos pārbaudīja (caurskatīja) eksperti un tikai tad tos publicēja internetā. Nupedia tika izveidota 2000. gada 9. martā.

Svarīgi ir pieminēt to, ka visus Vikipēdijas rakstus brīvprātīgi veido tās dalībnieki, tāpēc arī jebkuru no rakstiem (izņemot aizsargātos rakstus) var rediģēt pilnīgi ikviens, kam ir nodrošināta pieeja šai enciklopēdijai – Vikipēdijai, toties kritiķi uzskata, ka tas nav pareizi, jo rakstus var labot tādi cilvēki, kuriem nav zināšanas konkrētajā jomā, tādā veidot sniedzot nepatiesu un nekorektu informāciju. Nozīmīgi ir arī tas, ka tēmas nav apskatītas vienādā daudzumā, t.i., par vienu tēmu ir daudz un dažādi labi raksti, toties par citu ir tikai kāds neliels, īss raksts.

Ja vēlies ievietot kādu savu rakstu Vikipēdijā un ja tu domā, ka tev par iesniegto rakstu tiks dota atlīdzība, tad tu kļūdies, jo visa informācija tiek pievienota bez atlīdzības – Vikipēdijas dalībnieki visu to dara brīvprātīgi. Ja vēlies nopelnīt, tad varbūt ir vērts doties uz kādu totalizatoru.

Ja tu Vikipēdijā darbosies ilgāku laiku un sniegsi devumu tās attīstībā, tev tiks dota iespēja kļūt par enciklopēdijas administratoru. Administratora galvenie pienākumi ir uzturēt Vikipēdiju un novērst vandālismu. Svarīgi ir piebilst, ka Vikipēdijas administratoriem nav nekādu priekšrocību rakstu izveidošanas un labošanas ziņā, salīdzinot ar pārējiem dalībniekiem. Toties pastāv arī risks, ka kāds no administratoriem varētu izmantot savas tiesības sliktiem mērķiem.

Pieminot vandālismu, gribēju teikt to, ka Vikipēdijas dalībnieki veic lapu saturu dzēšanu vai bojāšanu. Tas tiek darīts tāpēc, lai tajā būtu nepatiesa informācija un mazinātos tās autoritāte. Ar bojāšanu var saprast lamuvārdu vai nesakarīgu tekstu (simbolu) sakopojumu ievietošanu tekstā, skaitļu, dzimšanas datu pārlabošanu un citas tamlīdzīgas darbības. Visbiežāk šie vandālisti ir anonīmie dalībnieki, kuri nav reģistrējuši savu lietotājvārdu. Ir arī tādi gadījumi, kuros dalībnieks piereģistrējas, toties lielākā daļa no viņa darbībām ir vandālisms.

Runājot vēl par Vikipēdijas negatīvajām pusēm, noteikti jāpiemin arī tās nesaskaņotība.

Vikipēdija ir domāti dažādām vecuma grupām un profesijām – gan skolniekiem, gan studentiem, gan pieredzējušiem zinātniekiem u.c.

Vikipēdijā ir apkopoti ļoti daudz rakstu (apmēram 40 miljoni). No tiem visvairāk ir angļu valodā, bet neatpaliek arī franču, vācu, itāļu, nīderlandiešu un krievu valodas Vikipēdijas versijā. Vikipēdija latviešu valodā tika izveidota 2003. gada jūnijā. Raksti ir pieejami par visdažādākajām tēmām, piemēram, restorāniem, sporta veidiem, dažādiem mūzikas stiliem, horoskopiem, filmām, ēnu ekonomiku u.c. visdažādākajām un neiedomājamām tēmām.

Vikipēdijai (precīzāk, tās papildinātājiem) ir veltīts piemineklis, kurš atrodas Polijā. Piemineklis ir pavisam jauns – tas tika atklāts 2014. gada 22. oktobrī, un izmaksāja apmēram 12 tūkstošus eiro. Statuja ir 170 cm augsta, un tajā ir attēlotas četras personas, kuras tur augšā rokās paceltu globusu, kas tika veidots kā Vikipēdijas logo.